Mums rūp garšīgs ēdiens!

Ja Jūs esat veseli, tad Jums nav jāpievērš pastiprināta uzmanība ēdienkartes sastādīšanai. Veselīga pārtika nenozīmē atteikšanos no tā, kas Jums patīk. Veselīga pārtika nozīmē, ka Jūs ēdat ne vairāk, ne mazāk par to, kas nepieciešams Jūsu organismam, un ēdat sabalansētu pārtiku, tas ir, organisms no pārtikas saņem nepieciešamās olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, vitamīnus, šķiedrvielas, fito barības vielas utt.

Neviens no ēdieniem pats par sevi nav veselīgs vai neveselīgs, noderīgs vai kaitīgs. Patiesībā katrā ēdienā ir organismam nepieciešamās uzturvielas. Noslēpums ir tajā, ko ēst vairāk, bet ko – mazāk, ko – biežāk, ko – retāk. Produkti, kuros ir daudz piesātināto tauku, sāls un/vai cukura, jāpatērē mērenā daudzumā.

Pārtikas piramīdā ir aprakstītas dažādu produktu grupu ieteicamās proporcijas.

RAPŠU EĻĻA

Mūsu majonēzes maigo garšu nodrošina laukos ievāktais rapsis un no tā izgatavotā eļļa. No mūsu laukos ar mīlestību izaudzētā rapša sēklām izspiež eļļu, kuras sastāvā piesātināto tauku līmenis ir viens no viszemākajiem salīdzinājumā ar citām eļļām.

Savas majonēzes sastāvam mēs rūpīgi izvēlamies eļļu no kvalitatīvām rapšu sēklām, lai katrs majonēzes veids iegūtu patīkamu garšu!

Rapšu eļļas sastāvā ir triju dažādu veidu omega taukskābes, tajā skaitā arī omega-3, kas pozitīvi ietekmē gan sirds un asinsvadu sistēmu, gan matus, gan arī nagus un ādu. Procentuāli visvairāk ir omega-9, nepiesātinātā tauku oleīnskābe.

Vairāk

OLAS

Vienotā veselā mūsu majonēzi sasaista olas, kas katras mūsu majonēzes recepti padara mūsdienīgāku. Vistu olu patērēšana jebkādā veidā palīdz stiprināt imūnsistēmu.

Tikai vienā vistas olā ir gandrīz ceturtdaļa (22%) no ieteicamās selēna diennakts devas. Šis elements uztur imūnsistēmu un regulē vairogdziedzera hormonu līmeni. Olas ir īpaši noderīgas bērniem. Ja bērni un pusaudži nesaņem pietiekamu daudzumu selēna, viņiem var attīstīties Kešana slimība vai Kašina-Beka sindroms, kas ietekmē sirds, kaulu un locītavu veselību.

Patērējot produktus, kuru sastāvā ir olas, ātrāk iestājas sāta sajūta, un samazinās patērētās pārtikas daudzums. Olas – kvalitatīvu olbaltumvielu avots, tādēļ olu patērēšana labi remdē izsalkumu. Aplūkojiet, kādus gardus ēdienus var pagatavot no majonēzes, kuras sastāvā ir olas!

Vairāk

CUKURS

Iebiezinātais piens – jebkura saldumu mīļa kārums. Nav noslēpums, ka viena no vissvarīgākajām iebiezinātā piena sastāvdaļām ir cukurs. No cukura nav jābaidās, bet personīgajās un savu ģimenes locekļu interesēs jāzina, cik cukura satur katrs produkts.

Pieaugušam cilvēkam atkarībā no viņa enerģijas vajadzībām (piemēram, 2000 vai 3000 kkal) dienā jāapēd ne vairāk par 50-75 gramiem, t.i., atbilstoši nepieciešamajai enerģijai, 10-15 tējkarotes cukura. Bērniem ieteicams patērēt mazāk cukura.

Kādēļ jāierobežo cukura patērēšana?

Vairāk

PIENS

Viegli uzminēt, ka piens ir neatņemama iebiezinātā piena sastāvdaļa. Mūsu iebiezinātā piena veidi – vienīgie Igaunijā ražotie, un mēs esam lepni, ka Igaunijā ražotā iebiezinātā pienā sastāvā ir pārsvarā tikai mūsu govju piens, kā arī lopkopju sirds siltums.

Lietojot uzturā piena produktus, mēs vispirms saņemam organismam nepieciešamo kalciju, kas ir svarīgs kaulu izturībai un zobu, nagu un matu veselībai. Svarīgi atzīmēt, lai kalcijs uzsūktos organismā, nepieciešams arī D vitamīns, kas mūsu platuma grādos nav pietiekamā daudzumā. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka kalcija un D vitamīna uzsūkšanos veicina magnijs. Bez magnija organismā iestājas gan kalcija, gan arī D vitamīna deficīts, pat ja uzturā tas tiek uzņemts pietiekamā daudzumā. Tostarp, lai kalcijs uzsūktos organismā, nepieciešams K vitamīns, omega-3 taukskābes, bors, silīcijs un cinks.

Vairāk

Piedāvājot savu gardo produkciju, mēs vēlamies sniegt patīkamas sajūtas un emocijas. Majonēze un iebiezinātais piens patiešām tiek uzskatīts par gardumu. Nepārspīlēti izmantojot mūsu produkciju, var izveidot daudzveidīgu un gardu ēdienkarti!

Mūsdienās tiek sniegti tik daudzi pareiza uztura ieteikumi, ka tas viss jau līdzinās kvantu mehānikai. Patiesībā tas tā nav. Ēst var visu, bet sabalansēti. Ēdiet visu, bet ziniet mēru!

Vajadzība pēc enerģijas ir atkarīga no vecuma, dzimuma, fiziskās aktivitātes, kā arī no vielmaiņas īpatnībām. Bērnam nepieciešams mazāks pārtikas daudzums, nekā pieaugušajam, bet, piemēram, zēnam-pusaudzim var būt nepieciešams krietni lielāks enerģijas daudzums, nekā viņa mātei. Cilvēkiem, kuri strādā fizisku darbu un darbu ofisā, vajadzība pēc enerģijas var būt dažāda.

Tam, kurš aktīvi nodarbojas ar sportu, nepieciešams lielāks enerģijas daudzums, nekā tam, kurš ir pasīva dzīvesveida piekritējs.